Fonds sadarbībā ar televīziju Rīga 24 organizē Lācplēša dienā 2016. gada                      

                                 11. novembrī ziedojumu  akciju  Rīgas Brāļu kapu Centrālo vārtu kreisās                         

    puses  tēlnieciskās  grupas  ‘’Sērojošie jātnieki’’,  fasāžu  un  to  pieguļošo

    sienu restaurācijai.

   Tiešraides laiks no  televīzijas  Rīga 24 studijas no pl. 18.00 līdz  pl. 22.30. 

    Diskusijas, intervijas, mūzika, priekšnesumi.

 

     Ziedojumu tālrunis   9000 64 80  -1 zvans, 1.42 EUR.

     

          Ziedojumu lādes krastmalā pie svecīšu sienas.

          Ziedojumu lāde RLB nama vestibilā.

          Ziedojumu konts: LV37 UNLA 0050 0038 5321 9  (saīsn. RBKF)

                                  USD LV14 UNLA 0050 0038 5324 5

           Reģistrācijas Nr. 40008079151

           Ziedojumus pieņem RLB nama 428. kabinetā P O T C no 11.00-15.00

 

           Televīzijas studijā būs iespēja piedalīties diskusijā – tālrunis 67630301

                                                                                                                                                                                 

       RBKF  prezidents ģenerālis J. Vectirāns,   Valdes priekšsēdētāja M. Stirna           

       Mob. 29407487,Mājas lapa: www.rbkfonds.lv, e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

               

 

          

Trešdien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgas Brāļu kapu Fondam sadarbojoties ar LTV 1, notiks ziedojumu vākšanas akcija LTV 1 tiešraidē Rīgas Brāļu kapu Galveno vārtu restaurācijai. Kopējās izmaksas vārtu atjaunošanai plānotas EUR 200 000 apmērā. Ziedojumu telefonakcijas laikā Fonds cer saņemt 65 000 zvanu, kas dotu iespēju uzsākt darbu pirmajā kārtā 2016.gadā. Galvenie vārti tika pabeigti 1930. gadā un Fonds cer pabeigt vārtu restaurāciju trīs gadu laikā. Tiešraide LTV 1 sāksies plkst. 17.00., kuras laikā skatītāji varēs vērot māksliniecisko programmu, informatīvus materiālus par Rīgas Brāļu kapiem, tiešraides no 11. novembra Krastmalas un Brāļu kapiem. Ziedojumu lādes uzstādīs 3 vietās - Ziedojumu lāde Daugavas krastmalā pie Svecīšu sienas, Ziedojumu lāde RLB nama vestibilā un Rīgas Brāļu kapos.

2014. gadā Fonds tiešraides akcijas laikā saņēma 55 000 zvanus, kas ļāva pabeigt šogad Noslēdzošās sienas un Heraldisko tēlu restaurācijas darbus. 2012. – 2013.RBKLVMF Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas Centrālās daļas restaurācijai un apkopei ieguldījis Ls 99 970. Kopumā 3 gadu laikā tauta Brāļu kapu restaurācijai saziedojusi ap EUR 200 000.

Mirdza Stirna RBKLVMF valdes priekšsēdētaja saka: „RBK Fonds izsaka gandarījumu un pateicību savam partnerim – Latvijas TV, kas vairākus gadus atbalsta Fonda aktivitātes un nodrošina tiešraides un svētku programmu visiem Latvijas iedzīvotājiem un sniedz vispusīgu dokumentālo materiālu atspoguļojumu par Latvijas svētvietas tapšanu, vēsturi un aktivitātēm šodien. Tā ir Latvijas īstā un patiesā dzīvā vēsture”. Fonds aicina sabiedrību aktīvi atbalstīt restaurācijas darbus. Ziedojuma tālrunis 90006480

Vēsturiskā izziņa par Rīgas Brāļu kapu ansambļa izveides procesu:

1915.g. 15.oktobrī Ķeizarmežā, Doma un Pētera baznīcas kapos (tagadējos Meža kapos) tika guldīti trīs varoņi – pirmie kritušie latviešu strēlnieki, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Viņu apbedīšanas vieta kļuva par pamatu mūsu tautas Svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem. Pirmo 18 – 19 gadus jauno kritušo Latvijas aizstāvju vārdi: Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavenass.

1923. – 1936.g.memoriālā ainava, atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P. Feders. Brāļu kapa ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A. Birzenieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.

Rīgas Brāļu kapu izveides gaita:

1. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi iesvētīti 527 hektāri zemes Ķeizarmežā.

2. 1909. gadā tika sagatavots Meža kapu plānojuma projektus, ko vēlāk izmantoja arhitekts Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.

3. 1915. gada 25. maijā A. Zeidaks parakstīja Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.

4. 1920. gadā nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A. Zeidakam izveidot plānojumu. Lai to papildinātu ar monumentāliem pieminekļiem, tika izsludināti vairāki konkursi. Brāļu  kapi veidoti un iecerēti kā karavīru atdusas vieta.

5. 1923. gadā konkursa komisija par labāko atzina Kārļa Zāles metu.

6. 1924. gada novembrī ielikts Brāļu kapu pamatakmens.

7. 1936. gada 11. novembrī Brāļu kapi tika iesvētīti.

8. 1926. gadā jau bija iekārtota augšējā terase, 1927. gada 11. novembrī atklāta skulptūra Ievainotais jātnieks, 1928. gadā — otra grupa Ievainotais jātnieks, 1929. gadā — Mātes tēls,  1930. gadā — pabeigti centrālie vārti, 1933. gadā — pabeigts mūžīgās uguns altāris, 1936. gadā ansamblis tika svinīgi iesvētīts, bet 1937. gadā uzstādīta skulpturālā  grupa Divi brāļi, kuras priekšā 1942. gadā guldīts pēdējā mājvietā tēlnieks Kārlis Zāle. Piemiņas ansamblis izveidots priedēm apaugušā kāpu zonā, par tā celtniecības materiālu izvēlēts vietējais materiāls — šūnakmens no Allažu apkaimes akmenslauztuvēm. Vienīgi piemiņas plāksnēm izmantots ievestais smilšakmens, bet skulpturālā grupa Divi brāļi darināta no Itālijas travertīna.  

Atklāšanas pasākumā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidents Guntis Ulmanis, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un citas amatpersonas.

Restaurācija ilga divus gadus, un to veica restauratora Ivo Grauduma vadībā. Kopējās projekta izmaksas ir 57 126,77 latu, no kuriem lielākā daļa ir tautas ziedojumi..

2011. un 2012.gadā LTV akcijās 11. novembrī Lāčplēša dienā un otra daļa - piešķirtais pašvaldību līdzfinansējums.

Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir nozīmīgs Latvijas arhitektūras piemineklis. Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija izveidota 1930.-1936.gadā un ģerboņi izgatavoti un uzstādīti par pašvaldību ziedotiem līdzekļiem, kas savākti pēc Lāčplēša kara ordeņa kavaliera un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža aicinājuma.

Darbs pie Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas Centrālās daļas ar tēlniecisko grupu “Māte Latvija ar kritušiem dēliem” ar 60 pašvaldību ģerboņu galeriju un Svētās zemes urnu ir pabeigts ļoti zīmīgā laikā – izcilā mākslinieka, tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadskārtas priekšvakarā, ko svinēs 28. oktobrī.

Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies un ir plāns 2014.gadā restaurēt Noslēdzošo sienu ar Vidzemes - Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu, paredzēts pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm.

Šogad ieplānotie darbi pabeigti, neskatoties uz restauratoru vagoniņa aplaupīšanu. Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds šobrīd par tehniskiem pakalpojumiem un restauratoriem ir parādā 6500 latu, un speciālisti izdarījuši visus nepieciešamos skavošanas un protezēšanas darbus, lai 29 no 30 ģerboņiem, kas bija sadalījušies uz pusēm, neaizietu bojā, jo šo kultūrvēsturisko elementu restaurācijas darbus nevarēja atlikt uz vēlāku laiku.