Rīgas Brāļu kapu Skulpturālās grupas „Kritušie brāļi” restaurācija, Zālienslejas nomaiņa Pārdomu alejas labajā pusē, bojātā žoga nomaiņa, kas atdala Rīgas Brāļu kapus no 1. Meža kapiem, 38 izrādes „Vēlais Viesis” – nacionālpatriotisks uzvedums par Latviešu strēlniekiem, ko noskatījušies 27 000 skolēni no visas Latvijas, zinātniskā konference un izstāde, svētbrīdis Rīgas Doma baznīcā Kārļa Zāles 120.gades atcerei, Rīgas Brāļu kapu arhitekta Aleksandra Birznieka kapa vietas atjaunošana, un daudzi citi projekti – tāds Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda ieguldījums dažu savas neilgās pastāvēšanas un darbības gadu laikā.

Par izcilu ieguldījumu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, latviešu nacionālās kultūras attīstībā, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, Rīgas Latviešu biedrības atjaunošanā un nostiprināšanā 2012.g. Aizsardzības fonds piešķīris Lāčplēša Goda zīmi Guntim Gailītim Rīgas Latviešu biedrības nama priekšsēdētājam un Rīgas Domes pieminekļu aģentūras vadītājam, Mirdzai Stirnai, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājai, pulkvedim Jānim Hartmanim un vēsturniekam Voldemāram Eihenbaumam par Latviešu strēlnieku arhīva izveidošanu, par Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tēlniekam Laimonim Blumbergam par mūža ieguldījumu Latvijas tēlotājā mākslā.

Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda prezidents ģenerālis Juris Vectirāns: „2012.g. jūnijā Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds no saziedotajiem līdzekļiem uzsāks Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas restaurācijas darbus. Tiks restaurēta Noslēdzošās sienas kreisā puse ar heraldiskiem tēliem - Zemgale un Kurzeme un Pilsētu ģērbonu galerija, kas 20.g.s 30.-os gados tapuši Kārļa Zāles vadībā. Kopumā projekts paredz restaurācijas darbiem investēt Ls 400 000. Jau šā gada martā RBKLVMF noslēdza līgumu ar arhitektu Aivaru Zavadski par Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas restaurācijas darbu būvprojekta izstrādi Ls 13 420 apmērā, kam jau iepriekš ir bijusi veiksmīga sadarbība ar Rīgas pieminekļu aģentūru, strādājot pie Rīgas Brāļu kapu strēlnieku vārtu būvprojektēšanas”.

Restaurācijas darbus veiks restauratori un celtnieki, ar ko Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondam jau iepriekš ir bijusi veiksmīga sadarbība žoga izbūvē, kas atdala Meža kapus no Rīgas Brāļu kapiem.

Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu Biedrības priekšsēdētājs un Rīgas Domes pieminekļu aģentūras vadītājs: „Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas un atjaunošanas process ir liels darbs. Ja pašvaldība un valsts nespēj piešķirt līdzekļus, tad RBK Fonda darbība manā skatījumā ir nenovērtējams ieguldījums gan lielos, gan mazos darbos. Tāpat arī patriotiskās audzināšanas projekti skolām – izrādes, ekskursijas gida – vēsturnieka vadībā pa Rīgas Brāļu kapiem. Jebkurš Fonda darbs ir simts paldies vērts!’

Guntis Ulmanis: „Es apbrīnoju M. Stirnas kundzi par ilggadēju un fantastisku darbu Latvijas patriotu audzināšanā. Viens no spilgtākiem piemēriem - K. Ulmaņa piemineklis Rīgas centrā 2003. gadā un 2010.g. „Pikšās”. Kopš Atmodas laikiem M.Stirnas kundze ir strādājusi ''Māmuļas'' sienās un papūlējusies, lai tās vārds būtu neatkarīgs! Es Jūs apbrīnoju! Lai pietiek izturības un - uz priekšu!”

Fondu aktivitātes nav viena cilvēka, bet komandas darbs, ko pulcina un organizē Fondu valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, kuras motivācija atjaunot pirmo Latviešu strēlnieku atdusas vietu sākusies ar tīri cilvēcisku vēlmi sakārtot sava ģimenes locekļa – tēva brāļu, ierindas latviešu strēlnieka kapa vietu.

Oficiāli Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondam sabiedriskā labuma statuss piešķirts 2005.g.4.aprīlī un Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fondam – 2005.g. 27. maijā ar LR Finanšu ministrijas lēmumiem, kas līdz pat šim brīdim ir spēkā. Fondi katru gadu sniedz likumā noteiktās atskaites un finanšu ziņas par savu darbību un bauda valsts finansu uzraudzības institūciju uzticību, sabiedrības atbalstu un redzamu sabiedrības un augstu valsts amatpersonu, tajā skaitā Valsts Prezidenta institūcijas atbalstu un līdzdalību dažādu projektu organizācijā.

Fonds izsaka gandarījumu par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar darījumu partneriem, kas bieži vien veikuši darbuzdevumus gandrīz vai idejas, ne darba samaksas vārdā un norobežojas no ikvienas aktivitātes, kas grauj pilsoniskas sabiedrības attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Fonds aicina atcerēties, ka mēs visi esam šodienas vēstures veidotāji un mūsu attieksme pret kultūru, vēsturi, pieminekļiem un cilvēkiem, kas toreiz un tagad stiprina latviešu nacionālvēsturisko tradīciju saglabāšanu un ievērošanu ir goda lieta. „Rīgas Brāļu kapos guļ Latvijas aizstāvji un brīvības cīnītāji no visas Latvijas, no visām pilsētām un dažādu tautību Latvijas dēli. Šī ir mūsu Latvijas tautas vēsture, tās vēsturiskais mantojums. Māte Latvija ir dziļi simbolisks tēls, kas ir kā savdabīgs liecinieks tam, kā mēs protam saglabāt un nosargāt vēsturisko atmiņu”, saka RBKF prezidents ģenerālis Juris Vectirāns.

Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds izsaka pateicību visiem ziedotājiem, kas neatkarīgi no sociālā statusa, tautības un pilsonības ar savu finansu ieguldījumu sekmējuši fondu mērķu sasniegšanu un visiem saviem atbalstītājiem vēl Valsts svētkos možumu un sparu, kas raksturīgs latviešu tautai un cauri dainām līdz pat mūsdienām izvijas tautas gudrībā: „Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādams!”

 RBKLVMF prezidents ģenerālis Juris Vectirāns, RBKLVMF valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, RBKLVMF valdes locekļi vēsturnieks Jānis Hartmanis, Voldemārs Eihenbaums, arhitekts Gunārs Asaris, tēlniece Arta Dumpe, Laimonis Blumbergs, sabiedriskie darbinieki Aina Blinkena, profesors Pēteris Bošaitis, LJA prorektors Ilmārs Lešinskis, juriste Marija Heislere – Celma.